Auces pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre Ruta Jakoviča iesaka šogad izdevniecībā ``Ezerrozes grāmatas`` izdoto, viegli lasāmo un interesanto romānu ``Saulrietu spēles mākoņos``.
Šajā grāmatā viss ir kopā –
prieks un sajūsma, vienaldzība un sāpes, neticība un izmisums. Arī mīlestība.
Un pāri visam ir piedošanas spēks. Piedošana ir vislielākā no dzīves prasmēm,
kas jāapgūst, un to daži no mums mācās mūža garumā. Piedošana visvairāk ir
vajadzīga mums pašiem, lai varētu dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu.
Lasot saprotam, ka mums
jāmācās novērtēt to, kas mums ir dots – laiks, draugi, darbs un mīlestība. It
kā ikdienišķas un vienkāršas vērtības, uz kurām balstās laimīga cilvēka dzīve.
Un mēs taču katrs vēlamies būt laimīgs, vai ne?
Grāmatas varoņu – Meldras,
Sandras, Alfa un Ervīna – vēlme ir tieši tāda – būt laimīgiem. Diemžēl izrādās,
ka dzīvē tas nemaz nav tik viegli īstenojams. Ir jāmācās ieklausīties sevī,
nekrāt aizvainojumu, piedzīvot skumjas un zaudējumu sāpes, saglabājot siltu un
līdzjūtīgu sirdi.
Sadarbībā ar laikrakstu ''Zemgale'', turpinām ieteikt sev iepatikušās grāmatas.
------------------------
Šogad pavasaris īpaši nesteidzas ar siltumu un gaidot, kad iesils mūsu
māju mūri, lai saprastu, ka patiesībā jau pie mums nemaz nav auksts, varam
paspēt izlasīt grāmatu ‘’Baltā nekuriene’’, kuras varoņu dzīves norisinās
Aļaskā.
Lasot šo grāmatu pārņem dažādas sajūtas, sākot no nesaprašanas un žēluma līdz gaišumam un mīlestībai.
Lenijas tēvs ir atgriezies mājās pēc Vjetnamas kara un vairs nav tas pats
cilvēks, kuru Lenijas māte pazina pirms kara. Viņš ir viegli aizkaitināms,
nikns un dusmu pārņemts. Rodas doma, ka pārcelšanās uz dzīvi Aļaskā varētu
atrisināt viņu problēmas, taču ar pirmo ziemu kļūst skaidrs, ka viņi nav gatavi
izdzīvot Aļaskā un ka tēva neprāts skarbajos apstākļos tikai pieņemas spēkā:
‘’Skaidrs bija viens: mamma nekad neaizies no papus, Lenija nekad nepametīs
mammu un papus nekad viņas neatlaidīs. Viņu ģimene bija kā velnišķīgs pineklis,
no kura nav iespējams tikt ārā.’’
Gaišumu un arī papildus spriedzi Lenijas dzīvē ienes attiecības ar Metjū,
bet lai uzzinātu kā visi šie spraigie attiecību līkloči tiek risināti un gūtu
kādu nelielu sajūtu par Aļaskas skaistumu un varenību, iesaku Jums grāmatu
izlasīt, tādējādi pavadot pāris aizraujošus vakarus grāmatas sabiedrībā un
gūstot vielu pārdomām.
Šī gada 25.maijā atzīmēsim mūsu novadnieces rakstnieces Irmas Grebzdes 110. dzimšanas dienu.
Piedāvājam ielūkoties
virtuālā izstādē! Varbūt tā rosinās nākamajā bibliotēkas apmeklējuma reizē,
izvēlēties lasīšanai kādu Irmas Grebzdes darbu?
Sadarbībā ar laikrakstu
''Zemgale'', turpinām ieteikt sev iepatikušās grāmatas.
Auces pilsētas bibliotekāres
iesaka izlasīt jaunāko Maijas Krekles romānu ``Atraitnes dēls``
Grāmatā atklātas latviešu romantisma
dzejas dižgara Viļa Plūdoņa dzīves maz zināmas jaunības laika lappuses, kurās,
izrādās, lielu lomu spēlējušas viņa dzīves sievietes.
Pati grāmatas autore atzīts, ka
Viļa Plūdoņa stāsts viņas dzīvē ienācis negaidīti, kad pirms vairāk nekā desmit
gadiem viņas rokās nokļuvusi Plūdoņa sarakste ar sievieti, Liezēres pagasta
saimnieci Annu Melbārdi. “Mani uzrunāja nevis Plūdons, bet šis stāsts. Nevarēju
to neuzrakstīt”.
Ir 1895. gada rudens. Liezeres
skolā darbā tiek pieņemts jauns skolotājs – Vilis Lejenieks. Tikko 21 gadu
vecais jauneklis ar pseidonīmu Plūdons sarakstījis un ieraudzījis publicētas
savas pirmās dzejas, un tās līdz ar pašu autoru atradušas ceļu uz vietējās
saimnieces Annas Melbārdes sirdi. Bet jaunajam skolotājam sirdī iekritusi
saimnieces meita, vēl pavisam skuķēns, par pašu divreiz jaunākā Elfrīda –
Frīdija. Un abi sazvērēsies cerībā, ka pieaugusi Frīdija piekritīs kļūt par
Viļa sievu, neiedomājoties, ka ar šo lēmumu nolemj sirdssāpēm apkārtējos.
Grāmatas autore Maija Krekle kopš
Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras
nodaļas absolvēšanas strādā LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā,
rūpējoties par tajā savākto latviešu grāmatu krājumu. Maijas īpašā aizraušanās
– latviešu kultūrvēsture un tās spožās personības.
Mūsu bibliotēkā atrodams arī
aizraujošais M.Krekles autobiogrāfiskais romāns par dzejnieces Austras Skujiņas
dzīvi “Ilgu putni ar sasietiem spārniem. Austras Skujiņas dzīve un kaislības”.
Bibliotēkas vadītājas v.i. un Bērnu nodaļas bibliotekāre Baiba Jeske iesaka izlasīt Ingunas Baueres pērn izdoto romānu ``Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā``.
Elizabete (Elīza) Šarlote
Konstance fon der Reke dzimusi 1754. gada 20. maijā Johana Frīdriha fon Mēdema
un viņa sievas Luīzes Dorotejas Korfas ģimenē, mirusi 1833. gada 13. aprīlī.
Elīza fon der Reke bija Kurzemes un Zemgales hercogistes baltiešu aristokrāte,
literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība. Daudz ceļojusi pa
Rietumeiropu, bijusi labi pazīstama ar Rietumeiropas augstākās aristokrātijas
pārstāvjiem un uzturējusi ciešas saites ar sava laika ievērojamākajiem
domātājiem un literātiem. Eiropā guva atpazīstamību kā izcili gudra sieviete un
lieliska rakstniece.
Ingunas Baueres grāmatu lasot,
iztēlē atdzīvojās daudzas bieži apmeklētas, man mīļas pilis un muižas. Iztēles
ausīm dzirdēju, kā Lotītes Mēdemas soļi aizdip Vecauces pils parka dīķa saliņas
virzienā, sajutu, kā smaržo tēja Jaunauces muižas mācītājmājā, un aiz kāda
Jaunpils pils augstā loga atskan Elīzas fon der Rekes nopūta. Viņa bija savam
laikam apbrīnojami pašpietiekama, lepna un drosmīga sieviete, kura ar saviem
sacerējumiem vēlāk kļuva pazīstamā visā tā laika Eiropā, bet dzīves sākums
viņai saistīts ar Vecauces muižu, kura daudz pieminēta arī šajā grāmatā.
"Neskolota, savvaļā atstāta
prāta iespējas pašam šī prāta nesējam bieži šķiet saprāta augstākās debesis un
gudrības bezgalība." (no grāmatas)
Jāpiemin, ka pēdējā jauno grāmatu
iepirkumā bibliotēkas fondu papildināja un rindā uz lasīšanu gaida jaunākais
I.Baueres romāns ``Doroteja. Izredzētā’’, kurš vēsta par Elīzas māsu Kurzemes
hercogieni Doroteju (Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu).
Maijā Pieaugušo nodaļas abonementā pievērsiet uzmanību divām jaunām grāmatu izstādēm!
Mēneša jubilāru izstādē godā celtas Alfrēda
Dziļuma, Jura Alunāna, Dzintara Soduma, Rūtas Skujiņas, Pētera Hēga un Dafnes
di Morjē grāmatas.
