21.septembra pēcpusdiena bija viena no
tām pēcpusdienām, kad bibliotēka uz mirkli kļūst klusāka, sirsnīgāka un mazliet
gaišāka. Pie mums viesojās Auces meitene Elvisa Ērika Zilberte, lai lasītu
savus dzejoļus, esejas un pārdomas — vārdus, kas tapuši no sajūtām, pieredzētā
un pasaules, kuru viņa redz sev apkārt.
Īpaši aizkustinoši bija redzēt
klausītāju vidū Elvisas Ērikas ģimenes locekļus un arī bijušo skolotāju. Tieši
šādos brīžos visvairāk jūtams, cik svarīgi ir cilvēki, kuri tic, iedrošina un
ir līdzās ceļa sākumā un arī tad, kad sapņi sāk kļūt par īstenību.
Ziedi drosmīgai jaunai meitenei, kura
nebaidās savas domas un sajūtas izteikt vārdos, nebaidās savu dzeju lasīt
publiski un, pats svarīgākais, nebaidās ar to dalīties. Jo dalīties ar savu
radīto nozīmē ļaut citam cilvēkam uz mirkli ieskatīties savā pasaulē.
Paldies pasākuma apmeklētājiem par
atvērtajām sirdīm un vēlmi sadzirdēt!


.jpg)




.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru