2.jūnijā bibliotēkā norisinājās kārtējā sarunu pēcpusdiena, kuras temats šoreiz bija `KLADE`.

Klade kā atmiņas nesējs – atmiņu klades, dziesmu klades, jautājumu un atbilžu klades.

----

Piemiņas ierakstu albumi skolēnu vidū Latvijā esot kļuvuši populāri jau 19. un 20. gadsimtu mijā. Ieraksti tika veikti greznos, tam īpaši paredzētos albumiņos. 2.pasaules kara gados un pēckara periodā bērni atmiņu klades iekārtoja vienkāršās burtnīcās un kladēs. Visos laikos ieraksti tikuši papildināti ar zīmējumiem, izgriezumiem, uzlīmēm.

20.gadsimta 70-80tajos gados parādījās anketu klades ar dažādiem jautājumiem, 90-to gadu bērniem jau vairs nebija pašiem šīs klades jāveido un jāizgudro jautājumi, jo tās ar dažādiem vecumiem piemērotiem noformējumiem bija nopērkamas veikalā. Atlika vien nopirkt un laist apritē.

-----

Lai arī vasara ieviesusi savas korekcijas pasākumu apmeklēšanā, pēcpusdiena aizritēja omulīgā un mājīgā gaisotnē. Apskatījām un ar apbrīnu un interesi šķirstījām dažādās laika liecības, ievērojot dažādo gadu desmitu vienotās iezīmes. Interesanti, ka divas atnestās atmiņu klades no 60-to gadu beigām bija iekārtotas identiska formāta kladītēs, savukārt 30- to gadu sākuma un beigu albumiņos varēja ieraudzīt ļoti līdzīgus novēlējumus.

Paldies sarunu pēcpusdienas dalībniecēm par interesantajiem stāstiem!

Šī bija pēdējā Saruna pēcpusdiena šajā pusgadā.

Uz tikšanos rudenī!

 

Kuram dārzkopim gan nav gadījies tā, ka no iesētajām sēkliņām izaug tik daudz stādiņu, ka paša dārzā tiem nepietiek vietas?

Kuram puķu audzētājam nav gadījies tā, ka skaisto un loloto puķu stādījumi sakuplojuši un sadzinuši tik daudz atvašu, ka gribi vai negribi, tie nedaudz jāsamazina?

Mums ir risinājums!

Aicinām uz Stādu apmaiņas pasākumu Auces pilsētas bibliotēkā!

Kas kādas lieks, par to citam būs liels prieks!

 

Radošā nodarbība ar Ingunu Ivanovsku

 

19.maijā bibliotēkā notika nodarbība, kuras laikā radošā, ar zināšanām un prasmēm padalīties gribošā Inguna Ivanovska sanākušajiem interesentiem rādīja un mācīja, kā uz vienkārša mājās pagatavojama diska sapīt rokasprādzes, jostas un pat pērlīšu rotaslietas.

Inguna nedaudz pastāstīja par šīs rokdarbu tehnikas vēsturi un to, kā pati sākusi ar to nodarboties, atklājot tehnikas dažādos stilus un pielietojumus.

Kumihimo ir tradicionālās japāņu mākslas veids. Agrāk kumihimo tehnikā tikuši darināti aksesuāri priekš kimono un samuraju bruņām. `Kumihimo` burtiskā tulkojumā nozīmē "savīti pavedieni".

Nodarbības dalībnieces nolēma, ka šis ir brīnišķīgs relaksācijas, roku nodarbināšanas un domu sakārtošanas veids ar taustāmu rezultātu.

Liels paldies nodarbības dalībniecēm un īpaši Ingunai par atsaucību un mācītprieku!

Sarunu pēcpusdiena

 

 28.aprīlī omulīgā gaisotnē aizvadījām aprīļa saruna pēcpusdienu, kuras temats šoreiz bija Auces skolas.

Baiba bija sagatavojusi divas prezentācijas ``Auces bijušās skolu ēkas Aucē`` un ``Auces vidusskola fotogrāfijās``.

Pasākuma apmeklētājām bija iespēja iepazīt  Auces skolu vēsturi, kura mums ir patiešām bagāta, sākot ar Vecauces draudzes skolu 1861.gadā  un turpinot ar Vecauces pagastskolu ``Putnos``, Valsts ministrijas skolu, Brukmaņa privātskolu, Treilības ģimnāziju, Auces vācu pamatskolu un vēl daudzām jo daudzām skolām Auces vēsturē.

Turpinājumā pasākuma apmeklētājas dalījās ar stāstiem un līdzi paņemtajām fotogrāfijām no saviem skolas gadiem. Atcerējāmies skolas direktorus, skolotājus, skolas biedrus un mūsu skolas laiku tradīcijas, svētkus un ikdienu.

Paldies par jauko kopā būšanu!

 

``Es paņemu labo no visa un tas mani spēcina``

1.aprīļa pēcpusdienā Auces pilsētas bibliotēkā uz Ritas Bričkus izstādes ``Es paņemu labo no visa un tas mani spēcina`` atklāšanu bija pulcējies prāvs interesentu pulciņš.

Novadpētniecības krājumā atrodams ne mazums periodisko izdevumu rakstu par Ritu. 2023. gadā laikrakstā ``Pavards`` lasāmi šādi ļoti trāpīgi, viņu raksturojoši vārdi:

``Ir tamborētājas, šuvējas, adītājas, mezglotājas, pērļotājas, filcētājas, izšuvējas un vēl, un vēl, bet Rita ir VISS. Tādi cilvēki ir retums … Rita ir meistars, kurš pusratā neatstāj, dara un izdara.

Vienkārši ir tādi cilvēki, kuri saredz, izmēģina un pilnveido, nes domu tālāk. Rita ir īstais piemērs tam, ka ne modes nami un milzīgas darbnīcas ir noteicošais, lai būtu brīvs radošais gars. Lai nāk kādi laiki nākdami, izdomas bagāts cilvēks atradīs uz jaunradi savu `atslēgu` un šī atslēgas atrašana darīs viņu stipru un laimīgu. Viņam nekad nebūs garlaicīgi savā darbā un savā sapņu pasaulē.``\

Garlaicīgi nav Ritai un garlaicīgi nav un nebūs arī visiem mums, kam tas gods dzīvot līdzās Ritai, jo visu, ko darinājusi, viņa netur skapī. Viņa ar visu izsapņoto un radīto dalās un iepriecina apkārtējos.

Ritas dzimšanas dienas mēnesī mums ir iespēja `ienirt` viņas radīto skaisto lietu pasaulē, jo viņa savu jubileju atzīmē nevis dāvanas gaidot, bet dāvinot tās mums.

Izstāde ``Es paņemu labo no visa un tas mani spēcina`` Auces pilsētas bibliotēkas izstāžu telpā būs apskatāma līdz aprīļa beigām.  Visi laipni aicināti!