BIBLIOTEKĀRS IESAKA IZLASĪT!

Ir nokusis sniegs un vismaz uz kādu laiku ir pielikts punkts ziemas aktivitātēm, vakari ir gari un tumši un varbūt kādam tieši priekšā stāvošajās brīvdienās ir nojausma, ka būs tik daudz brīva laika, lai pavērtu durvis un dotos Karlosa Ruisa Safona uzburtajā pasaulē, kas aizved Barselonas šķērsielās un noslēpumos.

Ir grūti pateikt kāda žanra grāmatas šīs ir, jo tajās ir viss - mistika, politiskas intrigas, ģimenes sāga un, protams, arī mīlestība. Grāmatās ir kolorīti tēli, atjautīgi dialogi un saspringtas situācijas, kas lasot liek aizturēt elpu, gaidot notikumu atrisinājumu. Šīs nebūs no grāmatām, kuras izlasot tiks noliktas un ātri aizmirstas, ka kas tāds vispār lasīts. Nespēju atturēties no neliela fragmenta citēšanas, kas ļauj sajust grāmatas noskaņu:

 ‘’Ģandrīz neviens no mums, mirstīgajiem, tā arī nekad neuzzina, kāds ir mūsu patiesais liktenis; lielākoties liktenis mūs vienkārši notriec no kājām. Kad atkal paceļam galvu, ieraugām to attālināmies pa ceļu, un tad jau ir par vēlu to panākt, un visu atlikušo dzīves gājumu mums jādodas uz priekšu  pa šī ceļa grāvmalu, ko sapņotāji dēvē par briedumu. Varam vienīgi cerēt un paļauties, ka tas brīdis, kad liktenis mūs notriec zemē vēl nav pienācis , un ka mums izdosies ieraudzīt savu īsteno likteni, kad tas tuvosies, un mēs pagūsim uzlēkt tam mugurā, iekams izdevība un iespēja būt mums pašiem nebūs pagaisusi uz visiem laikiem, lemjot mūs dzīvei tukšgaitā, ar skumjām apraudot to, kas varēja būt, bet tā arī nebija.’’

Karlosa Ruisa Safona tetraloģijas grāmatas ‘’Vēja ēna’’, ‘’Eņģeļa spēle’’, Debesu gūsteknis’’ un ‘’Rēgu labirints’’ meklē bibliotēkā klātienē vai pasūti elektroniskajā katalogā:

https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/search.aspx?q=Safons&language=&materialType=&year=&l=2&c=1&c=3

Bibliotekārs iesaka izlasīt

 

Džodžo Mojas romāns  ‘’Meitene, kuru Tu atstāji’’ ir gan mūsdienīgs detektīvs, gan romantisks  mīlestības stāsts un vēsturiska drāma. Galvenās varones ir divas - Sofija, kuras dzīve rit 1916. gada Francijā un Līva no 2006. gada Londonas.

Sofija 1916.gadā Francijā dara visu, lai nosargātu savu ģimeni, strādājot savā ciema krodziņā, kamēr viņas vīrs Eduārs karo frontē. Kad Sofija tiek norīkota apkalpot vācu virsniekus, kuri ik vakaru ierodas viesnīcā vakariņās, viņas ģimenes dzīve kļūst nedaudz vieglāka, jo ir nedaudz vairāk ēdiena, kad visapkārt valda bads. Sarežģījumi sākas, kad vācu komandants ierauga Eduāra gleznoto Sofijas portretu…

  Šis portrets tad arī ir tas, kas saista Sofiju un Līvu. Gandrīz gadsimtu vēlāk šis portrets atrodas Līvas mājā un kāda nejauša tikšanās atklāj gleznas vērtību un pagātni, ienesot Līvas dzīvē gan spriedzes pilnus notikumus, gan mīlestību, līdz tiek atšķetināti pagātnes notikumi.

Bibliotekārs iesaka!

 Sadarbībā ar laikrakstu ''Zemgale'', turpinām ieteikt sev iepatikušās grāmatas.

-----------------------------

Auces pilsētas bibliotēkas vadītāja Kristiāna Eņģele iesaka izlasīt Virdžīnijas Grimaldi grāmatu ’’Laiks atkal iedegt zvaigznes’’.

 Grāmata ir sirsnīgs stāsts par mātes un meitu attiecībām un vēsta to, ka brīdī, kad ir tik slikti, ka sliktāk vairs nevar būt, izmisums rada drosmi riskēt un darīt lietas, ko  nekad nedarītu, ja krīze nebūtu pienākusi.

Ja grāmatas ģimenes mamma Anna nezaudētu darbu, viņa nekad neuzdrošinātos rīkoties tik impulsīvi, viņai neizveidotos sirsnīgas un  tuvas attiecības ar savām meitām un grūti pateikt, kā viņu dzīve turpinātos, ja viss būtu palicis pa vecam.

Viņas vecākajai meitai Hlojai ir septiņpadsmit gadu un kārtējie sirdēsti. Piepeši atklājas, ka meitene ir atmetusi ar roku mācībām licejā un plāno sākt strādāt. Izrādās, arī divpadsmitgadīgā Lilī skolā nejūtas labi... Brīdī, kad Anna saprot, ka ģimene burtiski jūk laukā, kļūst skaidrs, ka tikai ļoti spontāna un grandioza rīcība var kaut ko mainīt. Un tā nu Anna paziņo, ka viņas visas dosies uz Skandināviju, lai savām acīm skatītu ziemeļblāzmu. Meitenēm šī ideja neizraisa  sajūsmu un ceļojuma sākumā viņas dara visu, lai mamma pārdomātu. Brauciena laikā viņas piebiedrojas nelielam ceļotāju pulciņam, kurā katram no ceļotājiem ir savs dzīvesstāsts un iemesls, kādēļ viņi šajā ceļojumā devušies, rodas jaunas draudzības un savstarpējas simpātijas.

Grāmata ir sirsnīga, ar dzirkstošu humoru sarakstīta un rada sajūtu, ka gan jau arī kopumā viss mums visiem šajā pasaulē būs labi.

Bibliotekārs iesaka

  Iesakam izlasīt šī gada pavasarī izdevniecībā ``Zvaigzne ABC`` izdoto latviešu varoņstāstu ``Kurbads``!

 

Tas ir brīnišķīgs izdevums - ar krāšņām ilustrācijām rotāts G.Godiņa pārstāstā, ``Skyforger`` dziesmu tekstiem un iespēju ar aplikācijas starpniecību  noklausīties albumu ``Kurbads``, paralēli vērojot animāciju telefonā.

Tautas pasaka par Kurbadu ir bijusi populāra visos laikos, tā ir tikusi izdota gan atsevišķi, gan iekļauta pasaku krājumos. 2010. gadā latviešu folkmetāla grupa Skyforger izdeva albumu “Kurbads”, kurš saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu kā gada labākais roka albums. 2019. gadā Kurbads atdzima uz skatuves multimediālā metāloperā “Kurbads. Ķēves dēls”.

Šajā izdevumā pasaku pārstāstījis dzejnieks Guntars Godiņš. Viņa tekstu bagātīgi papildina krāšņas ilustrācijas, kuru autores ir mākslinieces Sindija Anča un Marika Eglīte.

Grāmatas beigās ievietoti apjomīgi folkloras pētnieku Janīnas Kursītes un Gunta Pakalna pēcvārdi, kuros var uzzināt daudz interesanta par pasaku, tajā iekļautajiem simboliem, mītiem un ar tiem saistītiem rituāliem.

Grāmatai “Kurbads. Latvju varoņstāsts” ir digitāls papildsaturs, kuram izmantota papildinātās realitātes (Augmented reality) tehnoloģija. Tajā iekļautas latviešu folkmetāla grupas Skyforger albuma “Kurbads” dziesmas audiovizuālā izpildījumā un detalizēta informācija par Kurbada stāstu. Lai piekļūtu šim tiešsaistes saturam, ir nepieciešama viedierīce ar interneta pieslēgumu un kameru, kā arī lietotne “KurbadsLV”, kas pieejama Google Play un App Store.

 Grāmata iekļauta arī šī gada ``Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas`` grāmatu sarakstā.

Bibliotekārs iesaka

 Vakardienas datums kalendārā bija atzīmēts kā skumjā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Tādēļ šodien gribam pievērst uzmanību un ieteikt izlasīt Ineses Zanderes grāmatu ``Puika ar suni``.

-----------------------------------------------------------

Grāmata divās burtnīcās ``Bailes`` un ``Bunkurs`` ir stāsts par mazo zēnu Zigi – Zigfrīdu Ojaru Lipki un viņa vecākiem Žani un Johannu, kuri Otrā pasaules kara laikā izglāba vismaz 55 nāvei nolemtos ebrejus.

Stāsta pamatā ir dokumenti, liecības un vēstures fakti, taču tas ir daiļliteratūras darbs, kas adresēts bērniem un pusaudžiem – sižetiska, emocionāla, bērnu uztverei atbilstoša proza. Arī Reiņa Pētersona zīmētās oriģinālilustrācijas iedvesmojis gan Lipkes ģimenes fotoarhīvs, gan Zigfrīda Lipkes bērnības zīmējums – bloknota lapā uzskicētais 3x3 metrus lielais bunkurs, gan citas tā laika vizuālās liecības.

Grāmata ļauj gūt ieskatu par Žaņa Lipkes izveidoto unikālo, veiksmīgo glābšanas mehānismu, kurā bija iesaistīti vairāk nekā divi desmiti palīgu un nenotika neviena nodevība. Autore uzrunā bērnus kā to sabiedrības daļu, kas ir visbrīvākā no dažādiem aizspriedumiem un mītiem, dodot viņiem iespēju ielūkoties sarežģītajos notikumos un ieraudzīt tur pašu galveno: cilvēka individuālās izvēles iespēju, kas pastāv vienmēr, arī visgrūtākajos laikos, iespēju būt cilvēcīgam.

Grāmata uzrunā arī pieaugušos lasītājus. Starp svarīgākajiem motīviem, ar kuriem cilvēki mēdz izskaidrot nepretošanos acīmredzamam ļaunumam, pakļaušanos un piesliešanos tai vai citai varai, vienmēr tiek minētas rūpes par saviem bērniem, pienākums pasargāt bērnus, godīguma un goda vērtību nereti atbīdot perifērijā. Zigfrīda un viņa vecāku stāsts liek samērot un pārdomāt gan vecāku tiesības riskēt ar bērna likteni, gan uzticēšanās un cieņas nozīmi vecāku un bērnu attiecībās, patiesu ģimenes kopības spēku.

Bibliotekārs iesaka

 Auces pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre Kristiāna Eņģele iesaka izlasīt Leldes Stumbres  romānu ‘’Perfekcioniste’’.

 Šis romāns nav tipisks sieviešu romāns, lai gan tam var piedēvēt daudzas no “sieviešu literatūras” pazīmēm: kaislības un intrigas, spraigs sižets, spilgti tēli, dramatiskas situācijas. Mēs ieraugām sievietes dzīvi un domas šķērsgriezumā, palielinājumā zem mikroskopa. Rolanda Jēgere neplūst pa straumi un  ir pārliecināta, ka nedzīvo to dzīvi, kas ir viņai lemta, tādēļ dara visu, lai savu dzīvi veidotu perfektu, izslēdzot sirdi un jūtas, ja tās traucē sasniegt mērķus.

Rolandas savrupība, noslēpumainība, harizma, apbrīnojamā izskaitļošana tik daudz gājienus uz priekšu un veiksmīgā savas dzīves sakārtošana ir romāna notikumu pamatā. Viss, ko viņa darīja, apkārtējiem raisīja izbrīnu. Tik spilgtiem, liktenīgiem cilvēkiem nav viegli dzīvē, lai gan reizēm pilnīgais empātijas trūkums noteikti atvieglo virzīšanos uz mērķi.

Bibliotekārs iesaka

 Auces pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre Ruta Jakoviča iesaka šogad izdevniecībā ``Ezerrozes grāmatas`` izdoto, viegli lasāmo un interesanto romānu ``Saulrietu spēles mākoņos``.

Šajā grāmatā viss ir kopā – prieks un sajūsma, vienaldzība un sāpes, neticība un izmisums. Arī mīlestība. Un pāri visam ir piedošanas spēks. Piedošana ir vislielākā no dzīves prasmēm, kas jāapgūst, un to daži no mums mācās mūža garumā. Piedošana visvairāk ir vajadzīga mums pašiem, lai varētu dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu.

Lasot saprotam, ka mums jāmācās novērtēt to, kas mums ir dots – laiks, draugi, darbs un mīlestība. It kā ikdienišķas un vienkāršas vērtības, uz kurām balstās laimīga cilvēka dzīve. Un mēs taču katrs vēlamies būt laimīgs, vai ne?

Grāmatas varoņu – Meldras, Sandras, Alfa un Ervīna – vēlme ir tieši tāda – būt laimīgiem. Diemžēl izrādās, ka dzīvē tas nemaz nav tik viegli īstenojams. Ir jāmācās ieklausīties sevī, nekrāt aizvainojumu, piedzīvot skumjas un zaudējumu sāpes, saglabājot siltu un līdzjūtīgu sirdi.

Bibliotekārs iesaka

 Sadarbībā ar laikrakstu ''Zemgale'', turpinām ieteikt sev iepatikušās grāmatas.

------------------------

Šogad pavasaris īpaši nesteidzas ar siltumu un gaidot, kad iesils mūsu māju mūri, lai saprastu, ka patiesībā jau pie mums nemaz nav auksts, varam paspēt izlasīt grāmatu ‘’Baltā nekuriene’’, kuras varoņu dzīves norisinās Aļaskā.

Lasot šo grāmatu pārņem dažādas sajūtas, sākot no nesaprašanas un  žēluma līdz gaišumam un mīlestībai.

Lenijas tēvs ir atgriezies mājās pēc Vjetnamas kara un vairs nav tas pats cilvēks, kuru Lenijas māte pazina pirms kara. Viņš ir viegli aizkaitināms, nikns un dusmu pārņemts. Rodas doma, ka pārcelšanās uz dzīvi Aļaskā varētu atrisināt viņu problēmas, taču ar pirmo ziemu kļūst skaidrs, ka viņi nav gatavi izdzīvot Aļaskā un ka tēva neprāts skarbajos apstākļos tikai pieņemas spēkā: ‘’Skaidrs bija viens: mamma nekad neaizies no papus, Lenija nekad nepametīs mammu un papus nekad viņas neatlaidīs. Viņu ģimene bija kā velnišķīgs pineklis, no kura nav iespējams tikt ārā.’’

Gaišumu un arī papildus spriedzi Lenijas dzīvē ienes attiecības ar Metjū, bet lai uzzinātu kā visi šie spraigie attiecību līkloči tiek risināti un gūtu kādu nelielu sajūtu par Aļaskas skaistumu un varenību, iesaku Jums grāmatu izlasīt, tādējādi pavadot pāris aizraujošus vakarus grāmatas sabiedrībā un gūstot vielu pārdomām.

Bibliotekārs iesaka

 

Sadarbībā ar laikrakstu ''Zemgale'', turpinām ieteikt sev iepatikušās grāmatas.

Auces pilsētas bibliotekāres iesaka izlasīt jaunāko Maijas Krekles romānu ``Atraitnes dēls``

Grāmatā atklātas latviešu romantisma dzejas dižgara Viļa Plūdoņa dzīves maz zināmas jaunības laika lappuses, kurās, izrādās, lielu lomu spēlējušas viņa dzīves sievietes.

Pati grāmatas autore atzīts, ka Viļa Plūdoņa stāsts viņas dzīvē ienācis negaidīti, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem viņas rokās nokļuvusi Plūdoņa sarakste ar sievieti, Liezēres pagasta saimnieci Annu Melbārdi. “Mani uzrunāja nevis Plūdons, bet šis stāsts. Nevarēju to neuzrakstīt”.

Ir 1895. gada rudens. Liezeres skolā darbā tiek pieņemts jauns skolotājs – Vilis Lejenieks. Tikko 21 gadu vecais jauneklis ar pseidonīmu Plūdons sarakstījis un ieraudzījis publicētas savas pirmās dzejas, un tās līdz ar pašu autoru atradušas ceļu uz vietējās saimnieces Annas Melbārdes sirdi. Bet jaunajam skolotājam sirdī iekritusi saimnieces meita, vēl pavisam skuķēns, par pašu divreiz jaunākā Elfrīda – Frīdija. Un abi sazvērēsies cerībā, ka pieaugusi Frīdija piekritīs kļūt par Viļa sievu, neiedomājoties, ka ar šo lēmumu nolemj sirdssāpēm apkārtējos.

Grāmatas autore Maija Krekle kopš Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļas absolvēšanas strādā LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā, rūpējoties par tajā savākto latviešu grāmatu krājumu. Maijas īpašā aizraušanās – latviešu kultūrvēsture un tās spožās personības.

Mūsu bibliotēkā atrodams arī aizraujošais M.Krekles autobiogrāfiskais romāns par dzejnieces Austras Skujiņas dzīvi “Ilgu putni ar sasietiem spārniem. Austras Skujiņas dzīve un kaislības”.

Bibliotekārs iesaka

 Bibliotēkas vadītājas v.i. un Bērnu nodaļas bibliotekāre Baiba Jeske iesaka izlasīt Ingunas Baueres pērn izdoto romānu ``Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā``.

Elizabete (Elīza) Šarlote Konstance fon der Reke dzimusi 1754. gada 20. maijā Johana Frīdriha fon Mēdema un viņa sievas Luīzes Dorotejas Korfas ģimenē, mirusi 1833. gada 13. aprīlī. Elīza fon der Reke bija Kurzemes un Zemgales hercogistes baltiešu aristokrāte, literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība. Daudz ceļojusi pa Rietumeiropu, bijusi labi pazīstama ar Rietumeiropas augstākās aristokrātijas pārstāvjiem un uzturējusi ciešas saites ar sava laika ievērojamākajiem domātājiem un literātiem. Eiropā guva atpazīstamību kā izcili gudra sieviete un lieliska rakstniece.

Ingunas Baueres grāmatu lasot, iztēlē atdzīvojās daudzas bieži apmeklētas, man mīļas pilis un muižas. Iztēles ausīm dzirdēju, kā Lotītes Mēdemas soļi aizdip Vecauces pils parka dīķa saliņas virzienā, sajutu, kā smaržo tēja Jaunauces muižas mācītājmājā, un aiz kāda Jaunpils pils augstā loga atskan Elīzas fon der Rekes nopūta. Viņa bija savam laikam apbrīnojami pašpietiekama, lepna un drosmīga sieviete, kura ar saviem sacerējumiem vēlāk kļuva pazīstamā visā tā laika Eiropā, bet dzīves sākums viņai saistīts ar Vecauces muižu, kura daudz pieminēta arī šajā grāmatā.

"Neskolota, savvaļā atstāta prāta iespējas pašam šī prāta nesējam bieži šķiet saprāta augstākās debesis un gudrības bezgalība." (no grāmatas)

Jāpiemin, ka pēdējā jauno grāmatu iepirkumā bibliotēkas fondu papildināja un rindā uz lasīšanu gaida jaunākais I.Baueres romāns ``Doroteja. Izredzētā’’, kurš vēsta par Elīzas māsu Kurzemes hercogieni Doroteju (Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu).

Bibliotekārs iesaka

 Sadarbībā ar laikrakstu ''Zemgale'', turpinām ieteikt sev iepatikušās grāmatas.

------

Šoreiz grāmatu iesaka Auces pilsētas bibliotēkas informācijas speciāliste Dace Jakoviča.

"Izsvītrotie" ir Stefana Anhema pirmais kriminālromāns latviešu valodā, stāsta par klases biedriem. Izmeklētājs Fabians Risks, pēc tam, kad ir sataisījis nepatikšanas savā iepriekšējā darbavietā, izlemj atgriezties uz dzīvi bērnības pilsētā. Iecerējis baudīt atvaļinājumu, pirms atgriezties darbā, taču, kas gan ļaus atpūsties, ja pilsētā kāds izlēmis pamazām vienu aiz otra slepkavot savus klases biedrus. Fabians Risks nebūtu Fabians, ja neizlemtu iesaistīties noziegumu izmeklēšanā, vēl jo vairāk pēc tam, kad atklājas, ka nogalinātie ir viņa klases biedri. Un jau pie pirmajām romāna lapas pusēm rodas jautājums – vai tiešām tiks nogalināta visa klase? Kāpēc?

Lasot “Izsvītrotos”, man nemitīgi gar acīm zibēja ainas gluži kā filmā. Notikumi risinājās tik spraigi, ka šķīru lappusi pēc lappuses, lai tikai uzzinātu, kas notiks tālāk. Vērtējot šo grāmatu kā brīvā laika izklaidi, man jāsaka, ka sen neko tik aizraujošu un nervus kutinošu nebiju lasījusi.

Grāmatu iespējams pasūtīt pa telefonu 63744882 vai Dobeles novada bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā.

Bibliotekārs iesaka!

 

Sadarbībā ar laikrakstu ``Zemgale`` turpinām lasītājiem ieteikt mums pašām iepatikušās grāmatas.

Grāmatas iesaka Auces pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre Kristiāna Eņģele.

 

Roberta Galbraita ‘’Dzeguzes sauciens’’, ’’Zīdtārpiņš’’, ‘’Ļaunuma raža’’, ’’Baltā nāve’’, ‘’Nemierīgās asinis’’.

     Roberts Galbraits patiesībā neeksistē, jo realitātē viņš ir Dž.K.Roulinga, pasaulē zināma kā Harija Potera radītāja, kura pieņēmusi šādu pseidonīmu. Atzīšos, ka tas, ka zinu šo  faktu, mani ilgi atturēja ķerties pie šo grāmatu lasīšanas, jo jāatzīst, ka Harijs Poters mani nespēj ieraut savā pasaulē. Var  jau gan būt, ka vienkārši veselais saprāts notur pie realitātes, redzot garo Potera grāmatu rindu plauktā…

       Dzeguzes sauciens” ir pirmais romāns par privātdetektīvu Kormoranu Straiku, kurš tā autori ierindojis starp pasaulē atzītākajiem kriminālromānu rakstniekiem. Kormorans Straiks ir īpatnis – slavena un bagāta tēva neatzītais dēls, kara veterāns, milzīga auguma nesavaldīgs tips, kurš iztiku pelna ar privātdetektīva darbu.  Kad slavena topmodele iet bojā, nokrītot no sava penthausa balkona, tiek pieņemts, ka viņa izdarījusi pašnāvību. Tomēr viņas brālis šaubās par to un nolīgst privātdetektīvu Kormoranu Straiku, lai viņš izmeklētu notikušā apstākļus. Jo vairāk Straiks iedziļinās jaunās modeles pasaulē un savādajos likumos, kas tajā valda, jo lielākas briesmas draud viņam pašam...

  Katrā grāmatā Straiks izmeklē kādu citu noziegumu, bet vēl saistošāks sižets kļūst brīdī, kad privātdetektīva aģentūrā par asistenti tiek darbā pieņemta Robina. Šis pavērsiens grāmatās ienes arī romantisku motīvu, jo dažādajās noziegumu izmeklēšanas situācijās, kas bieži ir dzīvībai bīstamas, abi grāmatas varoņi satuvinās un viņu attiecībās ir daudz nianšu un drāmu, kas turpinās visu grāmatu garumā.

   Pēc romāna motīviem britu telesabiedrība BBC ir uzņēmusi arī miniseriālu “Straiks” (Strike), bet, kā jau bieži gadās, grāmatas versija ir daudz aizraujošāka, jo bieži vien mūsu fantāzija ir labākais režisors un, lasot grāmatas, galvās mums rādās pašiem savi seriāli, kas ļauj uz brīdi aizmirst par reālās pasaules problēmām.

Bibliotekārs iesaka!

 Sadarbojoties ar laikrakstu ''Zemgale'', turpinām ieteikt gāmatas.

Šonedēļ grāmatu iesaka Auces pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre Ruta Jakoviča.

Izvēlējos ieteikt grāmatu ne no pēdējā laikā iznākušajiem darbiem, bet tāpēc ne mazāk vērtīgu un lasīšanas vērtu.

Šī grāmata ir satriecoša arābu sievietes liecība par „goda slepkavībām” — joprojām nesalaužamo seno tradīciju -sodīt ar nāvi sievieti, ja tā nav ievērojusi savas zemes vīriešu diktētos noteikumus. Šī baisā paraža pasaulē ik gadu noved nāvē desmitiem tūkstošu sieviešu.

Suada stāsta par sevi vienkārši un patiesi, pārvarēdama bailes un kaunu.

Viņa ir viena no retajām, kuru, gandrīz sadegušu, tomēr vēl dzīvu, brīnumainā kārtā izdevies izglābt, un viņa ir vienīgā, kurai ir drosme liecināt – to neskaitāmi daudzo sieviešu vārdā, kuru vairs nav.

Viņa ir uzdrošinājusies runāt, lai gan apzinās – nāves sodam, kuru tai piesprieduši vistuvākie cilvēki, viņas ģimene, – noilguma nav.

 Interesanta, bet ļoti smaga grāmata, liek aizdomāties! Tas ir briesmīgs stāsts par stipru un tāpēc iedvesmojošu cilvēku. Šķiet  neaptverami, ka mūsdienu pasaulē vēl dzīvo tādi mežoņi, un pārējā pasaule tur neko nevar mainīt.

Sadarbojoties ar laikrakstu ''Zemgale'', turpinām ieteikt gāmatas.

Grāmatu iesaka Auces pilsētas bibliotēkas vadītājas v.i. un Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre Baiba Jeske.

Jurgas Viles un Linas Itagaki grafiskais romāns ''Sibīrijas haiku'' ir no tām grāmatām, kuras negribas ievietot grāmatu plauktā autoru alfabēta secībā, jo šķiet, ka tā pelnījusi goda vietu. Bez liekām frāzēm, ar bērna acīm, aizkustinošais grafiskais stāsts par 1941.gada jūnija izsūtīšanām domāju spēj aizkustināt un salauzt ikvienu sirdi. Iesākumā šķita, ka grafiskais formāts nav piemērots tik smagas tēmas apraktīšanai, bet izrādījās, ka par sāpīgiem notikumiem var stāstīt arī komiksa valodā, kurā vienlīdz aktīvi darbojas gan vārdi, gan attēli, un brīžiem tas ir pat iedarbīgāk kā daudzlappušu monogrāfijas lasīšana. 
1941. gada 14. jūnija deportāciju piedzīvo Lietuvas lauku pagasta vecākā ģimene, arī desmitgadīgais Aļģis - grāmatas autores tētis. Šādus sāpīgus stāstus savās ģimenēs glabā gan lietuvieši, gan latvieši. Grāmatas autore šo stāstu pierakstījusi, lai tas nenogrimst aizmirstībā.
''Ausa 1941.gada 14.jūnija rīts. Gulējām ciešā miegā. Un manā sapnī piepeši sāka riet suņi. Viens, divi un visbeidzot vesels bars. Viņi vaukšķēja arvien skaļāk un skaļāk...''

Grāmata guvusi lielu atzinību ne tikai Lietuvā, kur tā saņēmusi daudz dažādu literatūras un mākslas balvu, bet arī iztulkota 8 valodās, izdota Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā un Indijā. Pēc grāmatas motīviem Lietuvā iestudēta izrāde bērniem, top arī animācijas filma.

 Atsaucoties uz laikraksta ''Zemgale'' aicinājumu, arī mēs esam iesaistījušās rubrikas ''Iesaka bibliotekārs!'' veidošanā.

-----------

Šodien grāmatu iesaka Auces pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vecākā bibliotekāre Kristiāna Eņģele.

Vecākiem, kuri reizēm pavada savus bērnus uz bibliotēku, bieži roka pastiepjas pēc savām bērnības grāmatām, kas raisa atmiņas. Man, ieraugot tikko izdoto Džīnas Vebsteres grāmatu ‘’Dārgais ienaidniek!’’, prātā atausa bērnībā lasītais un pārlasītais šīs autores romāns ‘’Garkājtētiņš’’. Arī grāmata ‘’Dārgais ienaidniek!’’ ir rakstīta vēstuļu formā un turpina stāstu par Džona Grīra bērnu patversmi, kura nu jau pieder iepriekšējās grāmatas varonei Džūdijai ar vīru, kuri par tās priekšnieci un reformu īstenotāju ieceļ Salliju Makbraidu-enerģisku, asprātīgu un aizrautīgu personu, kura visiem spēkiem cenšas uzlabot bāreņu dzīvi. Viņas pirmā reakcija gan ir šāda: ‘’Es, Sallija Makbraida lai būtu bāreņu patversmes priekšniece?! Mani nabaga draugi, vai esat sajukuši prātā? Vai varbūt kļuvuši par opija narkomāniem un tie ir divās drudža pārņemtās iztēlēs radušies murgi? Aprūpēt simt bērnu es varu tieši tikpat prasmīgi kā vadīt zooloģisko dārzu!’’

Grāmatā netrūkst arī romantiska pavediena, tā gan aizkustina gan raisa smaidu.