trešdiena, 2026. gada 8. jūlijs

 

Vakar bibliotēkā piedzīvojām īpašu un nozīmīgu tikšanos.

Pie mums viesojās mūsu novadnieka, fotogrāfijas meistara Gunāra Janaiša (1934–2022) dzīvesbiedre Silvija Voite, kura pēc ilgām pārdomām un dažādu iespēju izvērtēšanas izlēmusi bibliotēkai uzticēt vērtīgus materiālus no G.Janaiša arhīva, kas tapuši grāmatas ``Auce Tevi vārdā sauc`` veidošanas laikā. Uzmetumi, darbu plāni, piezīmes, sarakstes, melnraksti un citi dokumenti.

Šie materiāli ir liecība par pētniecības darbu, problēmām, meklējumiem un aizrautību, ar kādu toreiz tika apkopots mūsu pilsētas stāsts. Tā ir iespēja ielūkoties grāmatas tapšanas aizkulisēs.

Silvija bibliotēkai dāvināja arī vairākas vērtīgas un pat unikālas grāmatas, kuru tapšanā un veidošanā piedalījies Gunārs Janaitis. Šie izdevumi turpmāk bagātinās bibliotēkas krājumu un būs pieejami ikvienam interesentam.

Īpašu noskaņu tikšanās reizei piešķīra bijušās Auces vidusskolas direktores Annas Fleišmanes klātbūtne. Arī viņa savulaik piedalījās grāmatas tapšanā un dalījās atmiņās par kopīgo darbu, cilvēkiem un notikumiem, kas saistīti ar šī nozīmīgā izdevuma veidošanu.

No sirds pateicamies Silvijai Voitei par sirsnību, atmiņām,  uzticēšanos un vēlmi dalīties!

Auces pilsētas bibliotēkas krājums ir kļuvis bagātāks ar dokumentiem, grāmatām, atmiņām un vērtībām, kas palīdz saglabāt Auces identitāti, un ceļ aucenieku pašvērtības sajūtu, veidojot saikni starp pagātnes, tagadnes un nākotnes pilsētu.





trešdiena, 2026. gada 1. jūlijs

 

🖊️ Atgādinām, ka bibliotēkas izstāžu telpā vēl iespējams apskatīt apsveikumu kartīšu izstādi ``Kad pasaule bija tālu…``

🖊️ Pēc Otrā pasaules kara tūkstošiem latviešu bija spiesti atstāt savas mājas, dodoties nezināmajā — uz Kanādu, Austrāliju, Brazīliju un citām zemēm. Viņus  un dzimtenē palikušos šķīra okeāni, gadi un neziņa par to, vai reiz būs iespējams satikties. Tomēr saikni uzturēja  vēstules, apsveikumi, daži ar roku rakstīti vārdi, kas ceļoja pāri robežām pie savējiem.

🖊️ Izstādē “Kad pasaule bija tālu…” iespējams aplūkot vairākus simtus unikālu kartīšu no aucenieces Ritas Venckus personīgā arhīva — spēcīgas liecības par laikmetu. No bērnības un jaunības gadiem vēl brīvās Latvijas laikā un turpmākajiem gadu desmitiem, kad attālumu starp  tuviem cilvēkiem bija jāmēra ne tikai kilometros, bet ilgās pēc atkalsatikšanās.

🖊️ Katras rūpīgi saglabātās kartītes dizains, teksts un detaļas atklāj ne vien sava laika estētiku, bet arī cilvēcisko nepieciešamību nezaudēt saikni ar tiem, kuri palikuši otrā pasaules malā.

🖊️ Ja vēl neesi redzējis šo neparasto  atmiņu stāstu par draudzību, atšķirtību un piederības sajūtu, ir īstais laiks nākt uz bibliotēku!