No 7.jūlija līdz 29.augustam Auces pilsētas bibliotēkas izstāžu telpā apskatāma izstāde “Zirgs manā sirdī: 45 gadu aizraušanās stāsts”

🐴Tērvetes bibliotēkas vadītāja Vēsma Upīte 45 gadu garumā veidojusi kolekciju, kurā galvenā loma ierādīta cēlajam Zirgam.

🐴Šī aizraušanās aizsākusies 1978. gadā, kad ģimene pārcēlās uz Tērveti. Vēsmas interese par zirgiem izpaudās visdažādākos veidos, arī uzsākot kolekcionēt ar zirgiem saistītas lietas.

🐴Kolekcijā var apskatīt gleznas, figūras no dažādiem materiāliem, krūzītes, māla medaļas un citas unikālas lietas.

Daudzi priekšmeti iegādāti pašas spēkiem, bet citi – draugu un kolēģu dāvināti.

🐴Visi laipni aicināti!

 

Esam atgriezušās no divu dienu pieredzes un iedvesmas brauciena un esam  gatavas padalīties iespaidos un ieguvumos.

Šoreiz dalīties ar pieredzi un smelties idejas devāmies pie saviem Igaunijas kolēģiem.

Apskatījām un iepazināmies ar trīs Pērnavas apriņķa bibliotēkām – Pērnavas Centrālo bibliotēku, tās Mai filiāli un Sindi bibliotēku. Katra no tām bija nedaudz atšķirīga gan savā vizuālajā veidolā, gan darba organizācijā, ko nosaka bibliotēku atšķirīgais lietotāju skaits un ģeogrāfiskais izvietojums. Sindi bibliotēkā bija sagatavota prezentācija, kas ļoti uzskatāmi ļāva saprast atšķirīgo un kopīgo Latvijas un Igaunijas bibliotēku darbā.

Šādos braucienos smeļamies ne vien pieredzi un idejas, bet arī iedvesmu turpmākajam darba cēlienam. Šoreiz mums bija brīnišķīga iespēja apbrīnot Igaunijas tīreļu ainavu no  Tornimägi kāpas skatu torņa augstumiem, izstaigāt Pērnavas ieliņas, apbrīnot Rummu karjera gaiši kristāldzidro zilo lagūnu un blakus tai izveidoto mākslīgo kalnu, pavērties jūras ainavā no Pakri pussalas stāvkrasta un sajūsmināties par skaistumu Keilas ūdenskritumu valstībā.

Brauciena iespaidi vēl jāsakārto un jāapdomā, bet jau tagad zinām, ka esam guvušas gan iedvesmu, gan labus piemērus un idejas darbam arī mūsu bibliotēkā.

Liels paldies Dobeles novada pašvaldībai par atbalstu savu bibliotekāru pilnveidošanās un izglītošanās jomā un Dobeles NCB par saturīgo un jēgpilno brauciena programmu!

 

 

2.jūnijā bibliotēkā norisinājās kārtējā sarunu pēcpusdiena, kuras temats šoreiz bija `KLADE`.

Klade kā atmiņas nesējs – atmiņu klades, dziesmu klades, jautājumu un atbilžu klades.

----

Piemiņas ierakstu albumi skolēnu vidū Latvijā esot kļuvuši populāri jau 19. un 20. gadsimtu mijā. Ieraksti tika veikti greznos, tam īpaši paredzētos albumiņos. 2.pasaules kara gados un pēckara periodā bērni atmiņu klades iekārtoja vienkāršās burtnīcās un kladēs. Visos laikos ieraksti tikuši papildināti ar zīmējumiem, izgriezumiem, uzlīmēm.

20.gadsimta 70-80tajos gados parādījās anketu klades ar dažādiem jautājumiem, 90-to gadu bērniem jau vairs nebija pašiem šīs klades jāveido un jāizgudro jautājumi, jo tās ar dažādiem vecumiem piemērotiem noformējumiem bija nopērkamas veikalā. Atlika vien nopirkt un laist apritē.

-----

Lai arī vasara ieviesusi savas korekcijas pasākumu apmeklēšanā, pēcpusdiena aizritēja omulīgā un mājīgā gaisotnē. Apskatījām un ar apbrīnu un interesi šķirstījām dažādās laika liecības, ievērojot dažādo gadu desmitu vienotās iezīmes. Interesanti, ka divas atnestās atmiņu klades no 60-to gadu beigām bija iekārtotas identiska formāta kladītēs, savukārt 30- to gadu sākuma un beigu albumiņos varēja ieraudzīt ļoti līdzīgus novēlējumus.

Paldies sarunu pēcpusdienas dalībniecēm par interesantajiem stāstiem!

Šī bija pēdējā Saruna pēcpusdiena šajā pusgadā.

Uz tikšanos rudenī!

 

Kuram dārzkopim gan nav gadījies tā, ka no iesētajām sēkliņām izaug tik daudz stādiņu, ka paša dārzā tiem nepietiek vietas?

Kuram puķu audzētājam nav gadījies tā, ka skaisto un loloto puķu stādījumi sakuplojuši un sadzinuši tik daudz atvašu, ka gribi vai negribi, tie nedaudz jāsamazina?

Mums ir risinājums!

Aicinām uz Stādu apmaiņas pasākumu Auces pilsētas bibliotēkā!

Kas kādas lieks, par to citam būs liels prieks!

 

Radošā nodarbība ar Ingunu Ivanovsku

 

19.maijā bibliotēkā notika nodarbība, kuras laikā radošā, ar zināšanām un prasmēm padalīties gribošā Inguna Ivanovska sanākušajiem interesentiem rādīja un mācīja, kā uz vienkārša mājās pagatavojama diska sapīt rokasprādzes, jostas un pat pērlīšu rotaslietas.

Inguna nedaudz pastāstīja par šīs rokdarbu tehnikas vēsturi un to, kā pati sākusi ar to nodarboties, atklājot tehnikas dažādos stilus un pielietojumus.

Kumihimo ir tradicionālās japāņu mākslas veids. Agrāk kumihimo tehnikā tikuši darināti aksesuāri priekš kimono un samuraju bruņām. `Kumihimo` burtiskā tulkojumā nozīmē "savīti pavedieni".

Nodarbības dalībnieces nolēma, ka šis ir brīnišķīgs relaksācijas, roku nodarbināšanas un domu sakārtošanas veids ar taustāmu rezultātu.

Liels paldies nodarbības dalībniecēm un īpaši Ingunai par atsaucību un mācītprieku!